Smaids

Pēdējās nedēļas laikā divi nesaistīti cilvēki, man teica, ka es nesmaidu (par maz smaidu vai kaut kā tā). Patiesībā viņiem ir absolūta taisnība, jo es ļoti reti un ļoti maz smaidu. Es apzinos, ka vajadzētu smaidīt vairāk.
Ja es mēģinu smaidīt, nejūtot iekšēju vēlmi pasmaidīt, tas sanāk kaut kā samāksloti un riebīgi. No tāda smaida nav nekāas, jēgas, jo tāpat redzams, ka tas nav īsts.
Tad kā lai es iemācos vairāk smaidīt? Es diemžēl neesmu dzirdējusi par kursiem, kur mācītu smaidīt.
Viena ideja man ir, varbūt pozitīvāks skats uz dzīvi varētu līdzēt. Bet arī pie tā nav tik viegli tikt. Varētu mēģināt Jaunā gadā apņemties, vairāk domāt labas domas. Bet kā lai noslāpē visas sīkās ikdienas problēmas, kuru gūzmā šīs labās domas noslīkst? Dažiem cilvēkiem tas izdodas. Varbūt arī man tas kādu dien izdosies?

Bet pagaidām es esmu "Meitenei, kas nekad nesmaida".