Ledus laikmets

Sestdien Arēnā Rīga noskatījos daiļslidošanas šovu "Ledus laikmets". Tiem, kas nezin varu paskaidrot, ka patiesībā tā ir Krievijas Pirmā kanāla šāda nosaukuma šova tūre. Šova ideja slavenībām profesionāli slidotāji māca slidot un katru nedēļu pāris sagatavo jaunu priekšsnesumu. Viss notiek līdzīgi kā, piemēram, mūsu šovā "Dejo ar zvaigzni".
Šovam bija iespējams sekot līdzi PBK (Pirmajā Baltijas Kanālā) katru sestdienas vakaru.
Šāds šovs ir jau otro gadu, tikai pagāšgad tas saucās savādāk. Šis (un arī iepriekšējais) šovs ir ievērojams ar to, ka tur piedalās patiešām izcili slidotāji, piemēram Turīnas olimpiskie čempioni Tatiana Navka / Roman Kostomarov utt. Šova līmenis ir ļoti augsts. Tā kā man patīk daiļslidošana, tad es diezgan centīgi sekoju šim šovam līdzi.
Mans mīļākais pāris šai šovā bija lietuvietis Povilas Vanagas (sacensībās piedalījās kopā ar Margaritu Drobiazko) un PBK diktore Larissa Verbitskaya. Tā kā biju cītīgi sekojusi līdz šim šovam, nolēmu doties arī uz Arēnu Rīga.
Šī bija pirmā reize, kad vēroju daiļslidošanu klātienē (nevis TV ekrānā). Man ļoti patika, bet kā lai nepatiktu, ja slido tādi meistari. Salīdzinoši maz slidoja, zvaigznes, kas iemācījušās slidot šovā, bet daudz slidoja profesionāļi. Un uz profesionāļiem bija tiešām prieks skatīties. Šovā piedalījās 2 pāri, kas var lepoties ar 'Turīnas (pēdējo) olimpisko spēļu zeltu: Tatiana Navka / Roman Kostomarov (dejas) un Tatiana Totmianina / Maxim Marinin (sporta pāris). Abu šo pāru priekšnesumi apliecināja viņu augsto klasi. Varēja redzēt, ka slido tiešām izcili meistari. Slidoja arī mani mīluļi lietuvas pāris, Margarita Drobiazko / Povilas Vanagas. Man ļoti patika viņu uzstāšanās. Kā vienmār izjusti. Nevis tikai tehnisks slidojums, bet stāsts un īsts emocionāls pārdzīvojums.
Vienīgie, kas man īsti negāja pie sirds bija Pasaules čempioni (2006, 2007) Albena Denkova / Maxim Staviski. Taisnības labad jāatzīst, ka viņi man nekad tā īsti nav patikuši un ka šim pārim pašlaik neiet viegli.
Pilnai laimei no šova dalībniekiem man vēl tikai pietrūka Alexei Yagudin, kas diemžēl šogad uz Rīgu nebija atbraucis.
Vēl nedaudz par publiku. Arēna Rīga bija izpardota, tikai vietām dārgākajos sektoros bija brīvas vietas. Tā kā šis ir PBK šovs, tad publikās lielākā daļa bija krievvalodīga un taisnības labad jāatzīst, ka es šādā sabiedrībā apgrozos reti (ja vispār kādreiz nonāku). Brīžam likās, ka publika zvaigznēm uzgavilē vairāk kā slidotājiem. (Varbūt man to vienkārši nesaprast, jo pirms šova es ne par vienu no zvaigznēm neko nebiju dzirdējusi.) Vēl interesanti, ka aizmugurē sēdošie skatītāji, kas savā starpā sarunājās krievu valodā, uzgavilēja, kad pateica "Labvakar Rīga". Sākumā mani brīžam pārņēma doma, ka slidotāji ir klauni, kas rāda trikus un publika applaudē pēc katra trika. Bet man liekas, ka deja (priekšnesums) ir kas vairāk kā triku virkne. Tam ir jābūt stāsta, kur elementi ir nevis tāpēc, lai būtu elements, bet tāpēc lai palīdzētu izstāstīt stāstu. Laikam tāpēc man patīk lietuvas pāris, jo viņiem parasti katrs numurs ir pārdzīvojums un stāsts. Vēl publika meta ziedus un mantiņas un brīžam nevarēja saprast, kāpēc dažiem tik daudz un dažiem tik maz. Bet laikam jau tas nav tik svarīgi.
Kopumā par pasākumu man ir vislabākās atmiņas un, ja nākamgad tāds būs, es labprāt iešu atkal.
Un jau šonedēļ es atkal varēšu priecāties par daiļslidošanu, jo sākas Eiropas Čempionāts daiļslidošanā. LTV7 piedāvā pārraides no šī čempionāta un man būs iespēja just līdzi un vērot vēl vienu manu mīluli Stéphane Lambiel. Atliek tikai novēlēt veiksmi un EČ titulu, kā arī cerēt, ka arī viņš kādreiz atbrauks uz Rīgu.