Nedēļas nogalē arēnā Rīga noskatījos Raimonda Paula dziedāšanas svētku ģenerālmēģinājumu. Tā kā tas bija ģenerālmēģinājums Arēna nebija izpārodta, vidū bija daudz brīvu vietu un augšējie sektori arī bija ciet. Mani tracināja skatīties uz tukšo vidu, bet pati jau vainīga, ka nepamodos pietiekami laicīgi un nenopirku biļetes uz īsto koncertu, kur vismaz televīzijā vidus izskatījās pilns un arī augšējie sektori bija izpārdoti.
Vēl es izjutu ekrānu trūkumu, mākslinieku tuvplānus varēju skatītes tikai otrā dienā televīzijā. Ja jau operatori cītīgi braukāja ar kamerām, tad varēja, parādīt augšā uz ekrāna arī bildi nevis tikai dziesmu tekstus. Pietiktu ar divām rindiņām dziesmu teksta (4 vietā) šī koncerta video attēla titros.
Tā kā tuvplānu nebija un es sēdēju diezgan tālu, neatlika nekas cits kā lasīt dziesmu tekstus. Un tad nu varēja novērtēt dziedātā un rakstītā teksta neatbilstības.
Jautri man likās tas, ka visās dziesmās, ko dziedāja Normunds Rutulis vismaz vienā vietā teksti atšķīrās. Laikam jau viņam patīk pārdzejot tekstus.
Vēl jautri bija tas, ka diriģents aicina dziedāt "Mazs brūns jēriņš", bet dziesmu teksta uz ekrāna nav. Vismaz es šai dziesmai tekstu nezinu, tā kā gribēdama nevarēju padziedāt. Cerams, tas tika novērsts īstajā koncertā.
Tagad par pozitīvo.
Koris skanēja fantastiski labi un iespaidīgi. Un ticiet man televīzijā tas nebija ne tuvu tik iespaidigi kā dzīvē. Korī bija ļoti labas vīru balsis, kas nemaz nav tik tipiski. Paldies visiem koristiem un diriģentiem.
Tagad par solisitem.
Joprojām turpinu jūsmot (skat. atsauksmi par Les Miserables) par Jāni Apeini.
Protams jāpiemin arī Andris Ērglis (jā jā arī man viņš patīk).
Un arī visi pārējie solisti, jo viņi visi tiešām bija līmenī.
Vēl jāatzīmē ļoti labie maestro dziesmu pieteikumi.
Tā pa īstam šis koncerts mani paņēma tikai pašās beigās, bet varbūt tas šoreiz nav rādītājs, jo biju nedaudz apslimusi.
Tagad jāgaida dziesmusvētki un jāsāk domāt uz kuriem koncertiem iet (lai nenoguļu kā šoreiz), jo jau no 15. marta varēs iegādāties biļetes. Vienīgi žēl, ka jauniešu koru koncerts (ar solistiem un estrādes dziesmām) šoreiz nav paredzēts.
otrdiena, 2008. gada 26. februāris
sestdiena, 2008. gada 16. februāris
Latviešu mīlestība
Noskatījos izrādi Latviešu mīlestība Jaunajā Rīgas teātrī.
Teikšu godīgi šī bija pirmā izrāde, ko redzēju Jaunajā Rīgas teātrī.
Man šī izrāde patika, pat ļoti patika. Un es domāju, ka atgriezīšos šai teātrī.
Tas kā aktieri izrādes laikā pārvērtās no viena tēla otrā tēlā ir vienkārši apbrīnojami. Brīžam pat ir grūti iedomāties, ka šos pilnīgi atšķirīgos tēlus spēlē viens un tas pats cilvēks. Guna Zariņa pelnīti par šo izrādi saņēma balvu kā labākā aktrise. Taču arī citu aktieru pārvērtības ir iespaidīgas. Īpaši atmiņā palika pirmā epizode ar mākslinieku un balerīnu, kur spēlēja Guna Zariņa un Vilis Daudziņš. Es domāju, vai tiešām tie ir tie paši cilvēki?
Stāsti, kas tiek stāsti ir tik patiesi. Es viegli varu iedomāties, ka tā tiešām dzīvē notiek, kaut arī sevi salīdzināt ar kādu no tipāžiem negribētu.
Ļoti interesanti tipāži ir abi literatūras eksperti. Mana radiniece, kas mācās Baltu filologos teica, ka viņu fakultātē tādus varot atrast un ka šis pārskats par literārajiem darbiem ir nopietna pētnieciskā darba vērts. Es ticu, ka zinātāji to novērtē, bet man kā cilvēkam, kas ar literatūras klasiku ir uz Jūs, tas tomēr likās nedaudz par garu.
Vēl atmiņā iespiedies pirmais randiņš pludmalē, kur precīzi atklājās cilvēku bailes un kautrība, pirmā randiņa laikā.
Kā arī jāpiemin kultūras nama direktore, kas uzmācās aktierim - vakara vadītājam. Ar ko tik aktieriem nav jātiek galā. Un es tiešām ticu, ka tā notiek.
Un tad vēl vēstules ar visām gramatikas kļūdām (kuru netrūkst arī sājā sacerējumā), bet cilvēki tā raksta un tā domā.
Bet šī izrāde man nelikās tik smieklīga kā vienai daļai publikas. Manuprāt, katrā stāstā ir ieliktas cilvēku sāpes, vientulība, ilgas pēc mīlestības. Un šie cilvēki tiešām tā domā un dzīvo. Protams, atsevišķas epizodes bija nedaudz komiskas, kas lika pasmaidīt vai reizēm arī smieties.
Izrāde ir ļoti gara. Nav tā, ka izrādes laikā paliek garlaicīgi, patiesībā izrādi var vērot ar interesi visu laiku. Bet ņemot vērā, ka ir darbdienas vakars un otrā dienā ir atkal jādodas uz darbu, gribētos, lai viņa būtu nedaudz īsāka. Ja ir izvēle laikam labāk, šo izrādi skatīties piektdienas vakarā.
Teikšu godīgi šī bija pirmā izrāde, ko redzēju Jaunajā Rīgas teātrī.
Man šī izrāde patika, pat ļoti patika. Un es domāju, ka atgriezīšos šai teātrī.
Tas kā aktieri izrādes laikā pārvērtās no viena tēla otrā tēlā ir vienkārši apbrīnojami. Brīžam pat ir grūti iedomāties, ka šos pilnīgi atšķirīgos tēlus spēlē viens un tas pats cilvēks. Guna Zariņa pelnīti par šo izrādi saņēma balvu kā labākā aktrise. Taču arī citu aktieru pārvērtības ir iespaidīgas. Īpaši atmiņā palika pirmā epizode ar mākslinieku un balerīnu, kur spēlēja Guna Zariņa un Vilis Daudziņš. Es domāju, vai tiešām tie ir tie paši cilvēki?
Stāsti, kas tiek stāsti ir tik patiesi. Es viegli varu iedomāties, ka tā tiešām dzīvē notiek, kaut arī sevi salīdzināt ar kādu no tipāžiem negribētu.
Ļoti interesanti tipāži ir abi literatūras eksperti. Mana radiniece, kas mācās Baltu filologos teica, ka viņu fakultātē tādus varot atrast un ka šis pārskats par literārajiem darbiem ir nopietna pētnieciskā darba vērts. Es ticu, ka zinātāji to novērtē, bet man kā cilvēkam, kas ar literatūras klasiku ir uz Jūs, tas tomēr likās nedaudz par garu.
Vēl atmiņā iespiedies pirmais randiņš pludmalē, kur precīzi atklājās cilvēku bailes un kautrība, pirmā randiņa laikā.
Kā arī jāpiemin kultūras nama direktore, kas uzmācās aktierim - vakara vadītājam. Ar ko tik aktieriem nav jātiek galā. Un es tiešām ticu, ka tā notiek.
Un tad vēl vēstules ar visām gramatikas kļūdām (kuru netrūkst arī sājā sacerējumā), bet cilvēki tā raksta un tā domā.
Bet šī izrāde man nelikās tik smieklīga kā vienai daļai publikas. Manuprāt, katrā stāstā ir ieliktas cilvēku sāpes, vientulība, ilgas pēc mīlestības. Un šie cilvēki tiešām tā domā un dzīvo. Protams, atsevišķas epizodes bija nedaudz komiskas, kas lika pasmaidīt vai reizēm arī smieties.
Izrāde ir ļoti gara. Nav tā, ka izrādes laikā paliek garlaicīgi, patiesībā izrādi var vērot ar interesi visu laiku. Bet ņemot vērā, ka ir darbdienas vakars un otrā dienā ir atkal jādodas uz darbu, gribētos, lai viņa būtu nedaudz īsāka. Ja ir izvēle laikam labāk, šo izrādi skatīties piektdienas vakarā.
pirmdiena, 2008. gada 4. februāris
Apburtais aprīlis
Nacionālajā teātrī noskatījos Metjū Barbera "Apburto aprīli".
Tā ir komēdija. Kaut arī izrāde ir smieklīga tikai vietām, tā ir ļoti pozitīva un gaiša. Iespēja pasapņot un tai pašā laikā ir arī kāda dziļaka doma.
Īsti komisks ir tikai Egila Melnbārža attēlotais varonis. Varbūt brīžam pārspīlēti.
Tā ir komēdija. Kaut arī izrāde ir smieklīga tikai vietām, tā ir ļoti pozitīva un gaiša. Iespēja pasapņot un tai pašā laikā ir arī kāda dziļaka doma.
Īsti komisks ir tikai Egila Melnbārža attēlotais varonis. Varbūt brīžam pārspīlēti.
Ļoti skaista izrādē ir Anna Klēvere, nav brīnums, ka viņas varone patīk visiem vīriešiem.
Domājot par pelēko ziemu, ar kādu šogad nākas samierināties, noskatoties izrādi tā vien gribas meklēt ispēju aprīlī aizbraukt uz Itāliju.
svētdiena, 2008. gada 3. februāris
Les Miserables
Ir patīkami, ka Latvijā var iestudēt mūziklus, bez tam pietiekami augstā līmenī. Ir tikai apsveicami, ka ir cilvēki, kas to dara.
Šo mūziklu nevar salīdzināt ar Vestsaidas stāstu, tas ir daudz statistāks, operiskāks un līdz ar to arī nopietnāks. Vestsaidas stāstā dejas, mūzika un aktīvās kustības nomaskē to traģiku, kas ir sižetā. Līdz ar to šis mūzikls ir daudz nopietnāks.
Tā kā es neesmu lasījusi "Nožēlojamos", tad daudzas lietas sižetā īsti labi nevarēja saprast. Kāpēc Fantīna, kas it kā tikko varēja strādāt, pēkšņi mirst? Kāpēc mirst Žans Valžāns, kurš vēl ne tik sen bija pietiekami spēcīgs, lai izglābtu Mariusu? Kāpēc krodzinieks pārtapa par ubagu? Cilvēki, kas bija lasījuši grāmatu man uz šiem jautājumiem atbildēja, bet no mūzikla tas nenolasījās. Es nezinu cik lielā mērā to var pārmest šī iestudējuma veidotājiem, ņemot vērā, ka mūzikls ir adoptēts.
Skatoties mūziklu nobirdināju nevienu vien asaru. Bet vistraģiskākā aina, kur studenti iet bojā man tomēr nelika raudāt. Taču bija daudzas citas, kur nevarēju novaldīt asaras. Man nevajag daudz, lai sāktu raudāt.
Tagad par aktieriem un vokālo izpildījumu.
Vietām nevarēja saprast tekstu, gan korim, gan atsevišķiem izpildītājiem. Īpaši tas raksturīgi vietās, kur katrs dziedāja savu. Vai tiešām nevarēja vietām palaist vienu skaļāk, vietām otru, lai vēstījums nolasītos? Kad visi ir vienādi nevar saprast nevienu. Vēl var pārmest, ka vietām daži izpildītāji bija par klusu salīdzinājumā ar orķestri.
Tagad par konkrētiem izpildītājiem.
Žana Valžāna lomā tai izrādē, ko redzēju bija Uģis Roze. Tiešām labas epizodes mijās ar nepārāk labām. Vietām nevarēja sapras tekstu īpaši sākumā. Bet tai pašā laikā dažas ainas bija ļoti labas.
Pretstatā nepārāk stabilajam Žanam Vālžānam viņa vajātāja, inspektora Žavēra lomā vienkārši izcils bija Jānis Apeinis. Ļoti pārliecinoši un vokāli spēcīgi. Kad viņš bija uz skatuves no viņa ne aci nevarēja atraut.
Es nezinu, kas 2.02 rīta izrādē bija bīskapa lomā, bet visu cieņu šim izpildītājam. Ļoti labi un pārliecinoši. Var saprast takstu un ir spēcīgi un pārliecinoši. Žans Valžāns šai ainā paliek bīskpa ēnā.
Jāuzlavē arī Fantīna Baiba Berķe.
Vēl jāatzīmē jauno mīlētāju lomās mazāk pazīstamie dziedātāji Jolanta Strikaite un Kārlis Neimanis. Viņi bija līmenī.
Man ļoti patika Eponīnas lomā Karīna Tatarinova. Jā sākumā vokāli varēja just, ka viņa nav operdziedātāja atšķirībā no daudziem citiem izpildītājiem. Bet vokālais sniegums bija ļoti labs un turklāt vēl ļoti labā aktierspēle. Tāde ielas meitene, nedaudz pašpuika, bet ļoti patiesi un sirsnīgi. Īpaši jāuzslavē aina, kur mīlētāji augšā un viņa apakšā. ("Ne jau man")
Man žēl, ka neizdevās viņu redzēt kopā ar Kozeti - Ditu Lūriņu. Būtu interesants kontrasts - Kozete blonda, Eponīna tumša.
Kopumā ļoti pozitīvs iespaids. Kaut arī sižets diezgan skumīgs.
Šo mūziklu nevar salīdzināt ar Vestsaidas stāstu, tas ir daudz statistāks, operiskāks un līdz ar to arī nopietnāks. Vestsaidas stāstā dejas, mūzika un aktīvās kustības nomaskē to traģiku, kas ir sižetā. Līdz ar to šis mūzikls ir daudz nopietnāks.
Tā kā es neesmu lasījusi "Nožēlojamos", tad daudzas lietas sižetā īsti labi nevarēja saprast. Kāpēc Fantīna, kas it kā tikko varēja strādāt, pēkšņi mirst? Kāpēc mirst Žans Valžāns, kurš vēl ne tik sen bija pietiekami spēcīgs, lai izglābtu Mariusu? Kāpēc krodzinieks pārtapa par ubagu? Cilvēki, kas bija lasījuši grāmatu man uz šiem jautājumiem atbildēja, bet no mūzikla tas nenolasījās. Es nezinu cik lielā mērā to var pārmest šī iestudējuma veidotājiem, ņemot vērā, ka mūzikls ir adoptēts.
Skatoties mūziklu nobirdināju nevienu vien asaru. Bet vistraģiskākā aina, kur studenti iet bojā man tomēr nelika raudāt. Taču bija daudzas citas, kur nevarēju novaldīt asaras. Man nevajag daudz, lai sāktu raudāt.
Tagad par aktieriem un vokālo izpildījumu.
Vietām nevarēja saprast tekstu, gan korim, gan atsevišķiem izpildītājiem. Īpaši tas raksturīgi vietās, kur katrs dziedāja savu. Vai tiešām nevarēja vietām palaist vienu skaļāk, vietām otru, lai vēstījums nolasītos? Kad visi ir vienādi nevar saprast nevienu. Vēl var pārmest, ka vietām daži izpildītāji bija par klusu salīdzinājumā ar orķestri.
Tagad par konkrētiem izpildītājiem.
Žana Valžāna lomā tai izrādē, ko redzēju bija Uģis Roze. Tiešām labas epizodes mijās ar nepārāk labām. Vietām nevarēja sapras tekstu īpaši sākumā. Bet tai pašā laikā dažas ainas bija ļoti labas.
Pretstatā nepārāk stabilajam Žanam Vālžānam viņa vajātāja, inspektora Žavēra lomā vienkārši izcils bija Jānis Apeinis. Ļoti pārliecinoši un vokāli spēcīgi. Kad viņš bija uz skatuves no viņa ne aci nevarēja atraut.
Es nezinu, kas 2.02 rīta izrādē bija bīskapa lomā, bet visu cieņu šim izpildītājam. Ļoti labi un pārliecinoši. Var saprast takstu un ir spēcīgi un pārliecinoši. Žans Valžāns šai ainā paliek bīskpa ēnā.
Jāuzlavē arī Fantīna Baiba Berķe.
Tenardjē pāris (Artūrs Mangulis un Ilona Bagele) bija labs savā riebīgumā un komiskumā.
Bērni bija ļoti talantīgi. Īsti malači. Jādomā, ka dienās no viņiem sanāks izcili dziedātāji.Vēl jāatzīmē jauno mīlētāju lomās mazāk pazīstamie dziedātāji Jolanta Strikaite un Kārlis Neimanis. Viņi bija līmenī.
Man ļoti patika Eponīnas lomā Karīna Tatarinova. Jā sākumā vokāli varēja just, ka viņa nav operdziedātāja atšķirībā no daudziem citiem izpildītājiem. Bet vokālais sniegums bija ļoti labs un turklāt vēl ļoti labā aktierspēle. Tāde ielas meitene, nedaudz pašpuika, bet ļoti patiesi un sirsnīgi. Īpaši jāuzslavē aina, kur mīlētāji augšā un viņa apakšā. ("Ne jau man")
Man žēl, ka neizdevās viņu redzēt kopā ar Kozeti - Ditu Lūriņu. Būtu interesants kontrasts - Kozete blonda, Eponīna tumša.
Kopumā ļoti pozitīvs iespaids. Kaut arī sižets diezgan skumīgs.
Filma Manas melleņu naktis
Pagājušajā nedēļā noskatījos filmu Manas melleņu naktis (My Blueberry Nights). Nedaudz padalīšos iespaidos par šo filmu.
IMDB šai filmai ir vērtējums 7.3. Tāpēc es no šīs filmas biju gaidījusi kaut ko vairāk, jo citas filmas ar šādu vērtējumu man ir patikušas labāk.
Bet patiesības labad jāatzīst, ka dažas epizodes šai filmā bija vienkārši izcilas. Pamatā tās, kur bija abu galveno varoņu saspēle.
Bet pa vidu bija diezgan daudz ainu, kad galvenie varoņi bija šķirti, kas man likās nejēdzīgas. Taisnības labad, jāatzīst, ka attainotie notikumi bija skaudri, bet diezgan ticami. Es ticu, ka tā vai kaut kā līdzīgi var gadīties un ka ir cilvēki, kas tā dzīvo, īpaši jau ASV. Bet laikam, jau tas vienkārši nebija tas uz ko man gribējās skatīties. Un vēl es īsti nesapratu kā tas viss veicina galveno sižetisko līniju, bet laikam jau citādi nebūtu par ko filmu taisīt.
Vēl var piekrist mana pavadoņa viedokli, ka filma nedaudz par lēnu.
Un vēl jāpiebilst, ka bija cilvēki, kas filmas laikā gulēja.
Tagad par pozitīvo. Man ļoti patika Jude Law. Labs operatora darbs. Epizodes, kur meitene aizmigusi vienkārši fantastiskas. Aizkustina līdz sirds dziļumiem, bet diemžēl visa filma nebija tik uzrunājoša, kā šīs dažas fantastiskās epizodes.
IMDB šai filmai ir vērtējums 7.3. Tāpēc es no šīs filmas biju gaidījusi kaut ko vairāk, jo citas filmas ar šādu vērtējumu man ir patikušas labāk.
Bet patiesības labad jāatzīst, ka dažas epizodes šai filmā bija vienkārši izcilas. Pamatā tās, kur bija abu galveno varoņu saspēle.
Bet pa vidu bija diezgan daudz ainu, kad galvenie varoņi bija šķirti, kas man likās nejēdzīgas. Taisnības labad, jāatzīst, ka attainotie notikumi bija skaudri, bet diezgan ticami. Es ticu, ka tā vai kaut kā līdzīgi var gadīties un ka ir cilvēki, kas tā dzīvo, īpaši jau ASV. Bet laikam, jau tas vienkārši nebija tas uz ko man gribējās skatīties. Un vēl es īsti nesapratu kā tas viss veicina galveno sižetisko līniju, bet laikam jau citādi nebūtu par ko filmu taisīt.
Vēl var piekrist mana pavadoņa viedokli, ka filma nedaudz par lēnu.
Un vēl jāpiebilst, ka bija cilvēki, kas filmas laikā gulēja.
Tagad par pozitīvo. Man ļoti patika Jude Law. Labs operatora darbs. Epizodes, kur meitene aizmigusi vienkārši fantastiskas. Aizkustina līdz sirds dziļumiem, bet diemžēl visa filma nebija tik uzrunājoša, kā šīs dažas fantastiskās epizodes.
Abonēt:
Ziņas (Atom)
