Šo mūziklu nevar salīdzināt ar Vestsaidas stāstu, tas ir daudz statistāks, operiskāks un līdz ar to arī nopietnāks. Vestsaidas stāstā dejas, mūzika un aktīvās kustības nomaskē to traģiku, kas ir sižetā. Līdz ar to šis mūzikls ir daudz nopietnāks.
Tā kā es neesmu lasījusi "Nožēlojamos", tad daudzas lietas sižetā īsti labi nevarēja saprast. Kāpēc Fantīna, kas it kā tikko varēja strādāt, pēkšņi mirst? Kāpēc mirst Žans Valžāns, kurš vēl ne tik sen bija pietiekami spēcīgs, lai izglābtu Mariusu? Kāpēc krodzinieks pārtapa par ubagu? Cilvēki, kas bija lasījuši grāmatu man uz šiem jautājumiem atbildēja, bet no mūzikla tas nenolasījās. Es nezinu cik lielā mērā to var pārmest šī iestudējuma veidotājiem, ņemot vērā, ka mūzikls ir adoptēts.
Skatoties mūziklu nobirdināju nevienu vien asaru. Bet vistraģiskākā aina, kur studenti iet bojā man tomēr nelika raudāt. Taču bija daudzas citas, kur nevarēju novaldīt asaras. Man nevajag daudz, lai sāktu raudāt.
Tagad par aktieriem un vokālo izpildījumu.
Vietām nevarēja saprast tekstu, gan korim, gan atsevišķiem izpildītājiem. Īpaši tas raksturīgi vietās, kur katrs dziedāja savu. Vai tiešām nevarēja vietām palaist vienu skaļāk, vietām otru, lai vēstījums nolasītos? Kad visi ir vienādi nevar saprast nevienu. Vēl var pārmest, ka vietām daži izpildītāji bija par klusu salīdzinājumā ar orķestri.
Tagad par konkrētiem izpildītājiem.
Žana Valžāna lomā tai izrādē, ko redzēju bija Uģis Roze. Tiešām labas epizodes mijās ar nepārāk labām. Vietām nevarēja sapras tekstu īpaši sākumā. Bet tai pašā laikā dažas ainas bija ļoti labas.
Pretstatā nepārāk stabilajam Žanam Vālžānam viņa vajātāja, inspektora Žavēra lomā vienkārši izcils bija Jānis Apeinis. Ļoti pārliecinoši un vokāli spēcīgi. Kad viņš bija uz skatuves no viņa ne aci nevarēja atraut.
Es nezinu, kas 2.02 rīta izrādē bija bīskapa lomā, bet visu cieņu šim izpildītājam. Ļoti labi un pārliecinoši. Var saprast takstu un ir spēcīgi un pārliecinoši. Žans Valžāns šai ainā paliek bīskpa ēnā.
Jāuzlavē arī Fantīna Baiba Berķe.
Tenardjē pāris (Artūrs Mangulis un Ilona Bagele) bija labs savā riebīgumā un komiskumā.
Bērni bija ļoti talantīgi. Īsti malači. Jādomā, ka dienās no viņiem sanāks izcili dziedātāji.Vēl jāatzīmē jauno mīlētāju lomās mazāk pazīstamie dziedātāji Jolanta Strikaite un Kārlis Neimanis. Viņi bija līmenī.
Man ļoti patika Eponīnas lomā Karīna Tatarinova. Jā sākumā vokāli varēja just, ka viņa nav operdziedātāja atšķirībā no daudziem citiem izpildītājiem. Bet vokālais sniegums bija ļoti labs un turklāt vēl ļoti labā aktierspēle. Tāde ielas meitene, nedaudz pašpuika, bet ļoti patiesi un sirsnīgi. Īpaši jāuzslavē aina, kur mīlētāji augšā un viņa apakšā. ("Ne jau man")
Man žēl, ka neizdevās viņu redzēt kopā ar Kozeti - Ditu Lūriņu. Būtu interesants kontrasts - Kozete blonda, Eponīna tumša.
Kopumā ļoti pozitīvs iespaids. Kaut arī sižets diezgan skumīgs.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru